banner 1000x250

Grupu Voluntariu Jenesys ba Prevensaun Dezastre Dessimina Informasaun ba Komunidade Suku Madohi

  • Share
banner 728x90

Dili, www.news-viptv.com – Jenesys Group Volunteer for Disaster Prevention, grupu voluntariu ida ne´ebe forma hosi alumni programa Jenesys nian iha tinan 2022 ne´ebe hetan esperensia ba prevensaun dezaster nian hosi Governu Japaun halo desiminasaun informasaun ba autoridade no komunidade suku Madohi, Postu Administrativu Dom Aleixo, Munisipiu Dili kona ba oinsa prevene an hosi dezastre rai nakdoko no tsunami.

Koordenador grupu, Evangelisto Gantry dos Santos Meilana esplika katak atividade ne´ebe sira halo nudar kontinuasaun hodi programa Jenesys ne´ebe sira tuir no mos atu ajuda servisu governu nian hodi oinsa hamutuk hare asuntu prevensaun dezastre nian ba komunidade sira.

Grupu Voluntariu Jenesys ba Prevensaun Dezastre foto hamutuk ho autoridade lokal Suku Madohi hafoin atividade. Foto: Dok Grupu Jenesys

Entertantu komunidade Suku Madohi konsidera atividade ne´ebe realiza hosi grupu voluntariu Jenesys ne´e importante no aumenta konesementu ba sira hodi oinsa bele kuidadu no halo prevensaun ba an rasik wainhira akontese dezastre.

Hafoin desimina informasaun, atividade kontinua ho monta sinais ida kona ba area perigu tsunami no tenki evakua ba fatin ne´ebe aas wainhira akontese tsunami. Sinais ne´e monta iha tasi ibun iha Aldeia Beto Tasi fatin ne´ebe iha tinan 1995 akontese rai nakdoko no tsunami kiik ne´ebe rezulta komunidade nain 9 mate.

Grupu Voluntariu Jenesys ba Prevensaun Dezastre foto hamutuk ho autoridade lokal Suku Madohi hafoin monta sinais kona ba tsunami. Foto: Dok Grupu Jenesys

Alende delegasaun hosi APC nain 7 ne´ebe ba Japaun, delegasaun Timor-Leste ba Batch 27 ne´e mos iha reprezentante hosi Institutu Gestaun Ekipamentu (IGE) nain 2, Sekretaria Estadu Meiu Ambiente nain ida (1) ne´ebe reprezenta hosi Servisu Munisipiu Manatuto nian, Estudante Universidade Nasional Timor Lorosa´e (UNTL) hosi Fakuldade Enjineria nain tolu (3), Gabinete Prezidenti RAEOA (1), Presidensia Republika (1) no NGO JRDAC nain 2. Total ema ne´ebe partisipa iha Batch 27 ne´e hamutuk nain 17.

JENESYS programa Governu Japaun nian ne´ebe oferese ba nasaun membru ASEAN (Association South East Asian Nations) ne´ebe implementa hosi Japan International Cooperation Center (JICE) ne´ebe realiza ho objetivu rua, ida; atu promove fiar malu no komprensaun entre komunidade Japaun no rejiaun Asia Pasifiku, no kria amizade no koperasaun iha futuru, rua; fo konesementu kona ba ekonomia, komunidade, istoria, kultura, politika no relasaun diplomasia Japaun.

Programa JENESYS hahu iha tinan 2007, ne´ebe Timor-Leste hetan oportunidade dahuluk iha 2010 wainhira eis Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão halo vizita servisu ba Japaun no husu Governu Japaun nian tulun hodi involve mos Timor-Leste iha programa JENESYS hodi prepara nia rekursu humanus iha setor hot-hotu.

Durante iha Japaun, partisipante sira mos hetan oportunidade hodi halo vizita ba instituisaun importante sira governu nian hanesan;

  • Muzeu Nasional Siensia Teknolojia no Invovasaun
  • Life Safety Learning Center
  • Takata Matsubara Memorial Park
  • Iwate Tsunami Memorial Muzeu

Vizita ba Muzeu Nasional Siensia Teknolojia no Inovasaun, muzeu ne´e lokaliza iha Odaiba City, iha ilha ida sidade Tokyo nia oin. Muzeu ne´e nu´udar sentru siensia, inovasaun no teknolojia ne´ebe produz hosi kretividade Japonese sira no muzeu ne´e sai referensia estudu siensia nian ba estudante iha Japaun.

Iha Life Safety Learning Center ne´ebe sei iha Sidade Tokyo, institusaun ne´e nu´udar instituisaun edukasaun non-formal ne´ebe eduka sidadaun Japaun sira hodi halo prevensaun ba dezastre oioin nian. No iha vizita ne´e, partisipante sira ba programa ne´e hetan esperensia kona ba oinsa uza extentor modelu rua wainhira akontese insendiu urbana hanesan iha uma laran no edifisiu, eskola ou hotel no etc.

Alende ne´e mos, partisipante sira partisipa ba simulasaun ida oinsa halo prevensaun wainhira akontese dezastre rai nakadoko.

Ba iha Takata Matsubara Memorial Park, fatin ne´e hanesan parke ou jardim memoria ida ba akontesementu rai nakdoko no tsunami ne´ebe akontese iha teritoriu Perfektura Iwate tomak. Parke ne´e lokaliza iha Rikuzentakata City nu´udar kapital ba Iwate Perfektura.

Iha parke memoria ne´e, autoridade lokal husik edifisiu governu nian ida, hotel ida ho loza auto-stop no eskola primaria no pre-sekundaria ne´e tempu akontesementu hetan estragus hosi tsunami ho nia altu ondas metru 14.5.

Iha mos Ai-hun Pinus ida ne´ebe dadauk ne´e sai uniku ai-hun pinus hosi total rihun 70 ne´ebe iha ona durante tinan 100 resin.

Alende ne´e iha parke ne´e mos governu lokal harii ona sea wall (didin tasi) ne´ebe harii iha tasi ibun sira ne´ebe tempu ne´eba kona tsunami. Sea wall ne´e rasik ho nia aas metru 12 no mos iha sea gate ne´ebe harii ho nia naruk metru 211 no luan metru 65.

Iha Iwate Tsunami Memorial Museum, muzeu ne´e rai sasan no material importante balun ne´ebe hetan estragus tamba tsunami, inklui kareta bombeiros ida ne´ebe tempu tsunami husik hosi volunteer Bombeiros iha tempu evakuasaun hodi salva ema nia vida.

Iha muzeu ne´e, iha mos enkran akontesementu rai nakadoko iha mundu tomak hodi vizitante mos bele hare atualmente nasaun ne´ebe maka akontese rai nakadoko iha loron vizita nian. Muzeu ne´e mos rai video dokumentasaun ba tsunami 2011 no sample rai-henek sira ne´ebe lori hosi tsunami hahu hosi tinan 6000 liu ba.

Interaksaun Sosial no Kultura    

Alende halo vizita ba instituisaun hirak ohin temi iha leten, partisipante mos halo interaksaun sosial no kultura hodi vizita mos fatin istoria balun hanesan;

Templu Asakusa, lokaliza iha Tokyo no sai fatin famouzu ba turista sira tantu nasional no internasional. Templu Asakusa nu´udar tempu Shinto (fiar ida iha Japaun) konesidu nu´udar templu Sanja-Sama (templu Tiga Dewa). Templu ne´e hari´i hodi fo onra ba fundador nain tolu ne´ebe hari´i templu Buddha Senso-Ji. Templu Asakusa nu´udar fatin lulik iha Distritu Asakusa.

Templu ne´e nu´udar templu ida hosi rua ne´ebe la hetan estragus durante guerra mundial daruak no governu desidi sai propridade kultura importante tamba nia istoria ne´ebe naruk.

Kesen Carpentry and Folklore Museum, lokaliza iha Rikuzentaka City nu´udar muzeu karpintaria nian ba komunidade Kesen ne´ebe loke iha tinan 1992 atu fahe kona arte karpintaria nian no sai nu´udar eskola arte karpintaria nian hosi total eskola 4 ba karpintaria nian ne´ebe famouzu iha Japaun.

Muzeu ne´e harii ho modelu uma tradisional sekulu 19 iha area Kesen (inklui Rikuzentaka no sidade vizinu Ofunato ho Sumita)

Karpintaria Kesen nian konesidu tamba la uza pregu, perfozu ou lem ruma hodi halo uma.

Wainhira akontese grande rai nakadoko tinan 2011, uma muzeu ne´e la hetan estragus no metin nafatin.

Iha ne´e mos partisipante sira hetan treinu kona ba dansa Rikuzentaka hodi hanoin tsunami bo´ot ne´ebe akontese iha 2011.

Vizita Uma Komunidade

Iha programa home visit ou vizita uma komunidade partisipante sira iha batch 27 fahe ba grupu 5 ne´ebe kada grupu hela durante oras 6 iha familia uma kain 5.

Iha vizita ne´e, partisipante sira hetan esperensia kona ba oinsa vida moris familia sira ne´ebe simu sira hodi hare´e tradisaun uma laran familia sira nian, sira nia fiar (relijiaun), servisu (toos nain, peskador no negosiante ba produtu agrikutura nian.

Ba vizita ne´e, partisipante sira mos koko hahan Japaun sira nian. 

Desde 2010 to ´o delegasaun ne´ebe membru Autoridade Protesaun Sivil (APC) partisipa, iha ona Timoroan oan nain 2.000 maka partisipa ona iha programa JENESYS nian ne´e, laos deit hosi foin saé sira, maibe mos funsionariu governu nian, estudante sekundaria no universitariu sira.

  • Share

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Content is protected !!