banner 1000x250

ME-SEI no INDDICA La Tolera Asédiu Seksuál no Violensia Oi-oin iha Eskola

  • Share
banner 728x90

DILI, www.news-viptv.com – Ministériu Edukasaun (ME), Sekretaria Estadu Inkluzaun (SEI) no Instituto Nacional para a Defesa dos Direitos da Criança (INDDICA) la tolera Asédiu seksuál no violensia oi-oin iha eskola ne’ebe deit.

Iha komunikadu imprensa ne’ebe redasaun asesu, Sexta (28/2/2025), Ministériu Edukasaun hetan informasaun hosi alin-estudante no família rua iha semana ida ne’e ho alegasaun Diretór Eskola rua iha Dili, ne’ebé funsionáriu públiku, komete asédiu seksuál.

banner 1000x250

Ministériu Edukasaun liuhosi Diresaun Nasional Ensinu Sekundáriu no Inspesaun Jerál Edukasaun halo ona avaliasaun preliminár no rekolle informasaun báze kona-ba alegasaun sira ne’e.

Ministra Edukasaun haree ho sériu alegasaun sira ne’e no koordena kedas ho Instituto Nacional para a Defesa dos Direitos da Criança (INDDICA), nu’udar entidade espesializada haree ba direitu labarik, no Sekretaria Estadu Inkluzaun, nu’udar entidade koordenadora implementasaun Planu Asaun Nasional Kombate Violénsia Bazeia ba Jéneru.

Ohin Ministériu Edukasaun hamutuk Sekretária Estadu Inkluzaun no Presidente INDDICA halo konferénsia imprensa ida-ne’e hodi espresa katak sei la tolera no kondena hahalok hosi kualkér diretór ka manorin sira ne’ebé hanesan asédiu seksuál.

Timor-Leste iha ona zero toleránsia ba asédiu seksuál iha eskola, no sira ne’ebé halo sei sujeitu ba prosesu dixiplinár no hetan sansaun ne’ebé adekuadu.

Eskola hotuhotu iha Timor-Leste tenke sai fatin seguru ba estudante sira hotu, liuliu estudante-feto no labarik sira.

Asédiu seksuál hanesan infrasaun dixiplinár ne’ebé sériu no tenke hetan asaun ne’ebé reflete ba ninia seriedade. Asédiu seksuál iha eskola sira hasoru estudante viola direitu labarik ne’ebé prevé ona iha Konstituisaun no mós iha Konvensaun Direitu Labarik.

Orientasaun Komisaun Funsaun Públika Prevensaun no Kombate Asédiu Seksuál aprova iha tinan 2017. Ministériu Edukasaun hahú 2018 mós determina tiha ona infrasaun dixiplinár espesífiku kona-ba asédiu seksuál halo hosi manorin sira iha ámbitu rejime dixiplinár karreira dosente.

Ministériu Edukasaun mós bandu asédiu seksuál halo hosi estudante sira hasoru estudante liuhosi diploma ministeriál kona-ba dixiplina estudante siklu 3 no ensinu sekundáriu.

Asédiu seksuál mós hanesan violénsia bazeia ba jéneru no tuir Planu Asaun Nasionál Kombate Violénsia Bazeia ba Jéneru, Governu kompromete ona atu foti asaun hodi prevene no kombate asédiu seksuál.

Alegasaun asédiu seksuál ne’ebé komete hosi manorin reprezenta violasaun devér étiku-profisionál no tuir regra aplikável tenke loke prosesu dixiplinár lidera hosi Komisaun Funsaun Públika tuir regra sira iha Estatutu Funsaun Públika.

Halo piadas ho natureza seksuál, halo presaun atu namora, hatudu foto ho konteúdu seksuál, obriga ka ameasa ema ida atu halo asaun seksuál hafoer ambiente eskola. No mós, tuir regra sira, manorin ka funsionáriu sira hotu labele iha relasaun íntimu ho estudante, no nunka bele uza sira-nia kbi’it ka pozisaun hodi ezije atividade seksuál ka hetan vantajen seksuál hosi kualkér membru komunidade edukativu nian.

Asédiu seksuál lori impaktu negativu ba vítima, hanesan trauma, ta’uk, izola a’an, ta’uk atu mai eskola, moe no ikus mai bele lori susar atu labarik dezenvolve ninia a’an tuir ninia direitu.

Ministra Edukasaun fó ona instrusaun ba Inspetora Jerál Edukasaun hatama ona pedidu kedas ba Komisaun Funsaun Públika hodi loke prosesu dixiplinár urjente. Ministériu Edukasaun mós husu ba Komisaun Funsaun Públika atu halo suspensaun preventiva, tuir Estatutu Funsaun Públika no Estatutu Karreira Dosente. Ita hein prosesu dixiplinár la’o, no ami espera katak KFP sei duni foti hakat hodi fó suspensaun preventiva ba funsionáriu sira sujeitu ba prosesu sira ne’e hodi garante kontinuasaun hosi prosesu ensinu-aprendizajen sein tau labarik iha risku nia laran.

Ministériu Edukasaun, SEI no INDDICA agradese alin-feto sira-nia korajen atu informa ba Inan-Aman no mós atu halo keixa mai iha Ministériu Edukasaun. MInistra Edukasaun rasik kontaktu ona família sira atu ko’alia diretu ho estudante no família hodi informa asaun ne’ebé Ministériu Edukasaun foti ona.

Timor-Leste sei elabora hela Planu Asaun Nasionál ba Labarik  no Planu Asaun Violénsia kontra Labarik ne’ebé sei mós integra kestaun violénsia seksuál iha fatin hotu hasoru labarik, inklui iha eskola. Hanesan ne’e violénsia oinoin iha eskola, fíziku, psikolójiku ka seksuál, sei sai preokupasaun bo’ot hosi entidade oinoin ne’ebé sei serbisu hamutuk. INDDICA mós hakarak husu labarik sira ne’ebé sai vítima hosi hahalok asédiu seksuál no violénsia seluk atu kontinua estuda. INDDICA sei monitora situasaun hodi garante ambiente di’ak ba labarik sira hotu no mós bele akompaña labarik sira, karik presiza.

Hanesan Sekretaria Estadu Inkluzaun hakarak husu ba familia estudante alin sira atu apoiu alin sira no garante katak la fó sala ba alin estudante ne’ebé sai vítima asédiu seksuál. Sala-na’in mak ema ne’ebé komete asédiu seksuál. Mós espera katak iha futuru, eskola sira sei iha kapasidade atu fó akonsellamentu ba estudante sira.

Ministériu Edukasaun, SEI no INDDICA sei kontinua serbisu hamutuk hodi promove eskola no fatin hotuhotu seguru ba ita-nia alin labarik no estudante sira bele ho livre aprende.

  • Share

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Content is protected !!