banner 1000x250

PMXananaKolleta Hare Hibridaiha Laklo

  • Share
banner 728x90

 

, www.vipnews-tv.com   – MANATUTO, 10 Agostu 2026

Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão, hamutuk ho Ministru Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF), Marcos da Cruz, no Ministru Administrasaun Estatál (MAE), Tomás do Rosário Cabral, partisipa iha atividade kolleta hare hibrida ho nia área 3,8 hektares, iha Suku Uma-Kaduak, Postu Administrativu Laklo, Munisípiu Manatuto, segunda (10/08).

PM Xanana enkoraja agrikultór sira atu servisu maka’as no badinas hodi aumenta produsaun agríkola iha rai-laran no redús dependénsia bá importasaun ai-han hosi rai-li’ur.

“𝐒𝐚𝐢𝐝𝐚 𝐦𝐚𝐤 𝐢𝐭𝐚 𝐩𝐫𝐨𝐝𝐮́𝐬 𝐦𝐚𝐤 𝐢𝐭𝐚 𝐡𝐚𝐧 𝐢𝐝𝐚-𝐧𝐞’𝐞, 𝐥𝐚𝐥𝐢𝐤𝐚 𝐢𝐦𝐩𝐨𝐫𝐭𝐚 𝐡𝐨𝐬𝐢 𝐫𝐚𝐢-𝐥𝐢’𝐮𝐫. 𝐋𝐨𝐨𝐬 𝐝𝐮𝐧𝐢 𝐥𝐚 𝐟𝐚́𝐬𝐢𝐥, 𝐦𝐚𝐢𝐛𝐞́ 𝐤𝐨𝐦𝐩𝐚𝐫𝐚 𝐦𝐨́𝐬 𝐡𝐨 𝐥𝐮𝐭𝐚 𝐛𝐚́ 𝐢𝐧𝐝𝐞𝐩𝐞𝐧𝐝𝐞́𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐝𝐮𝐫𝐚𝐧𝐭𝐞 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧 𝟐𝟒, 𝐥𝐚𝐢𝐡𝐚 𝐛𝐮𝐚𝐭 𝐢𝐝𝐚 𝐟𝐚́𝐬𝐢𝐥,” PM Xanana hateten.

PM Xanana subliña katak Timor-Leste tenke aumenta esforsu rasik iha dezenvolvimentu agrikultura, ho Governu iha responsabilidade atu kontinua fó apoiu bá agrikultór sira.

Apresia mós ho apoiu hosi Provínsia Hunan, Repúblika Populár Xina, liuhosi asisténsia téknika ba agrikultór sira iha área produsaun agríkola.

“𝐀𝐩𝐨𝐢𝐮 𝐧𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐟𝐨́ 𝐡𝐨 𝐥𝐚𝐫𝐚𝐧. 𝐋𝐚’𝐨́𝐬 𝐡𝐚𝐧𝐞𝐬𝐚𝐧 𝐫𝐚𝐢-𝐫𝐢𝐤𝐮 𝐛𝐚𝐥𝐮𝐧 𝐧𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐤𝐨’𝐚𝐥𝐢𝐚 𝐛𝐚𝐫𝐚𝐤, 𝐦𝐚𝐢𝐛𝐞́ 𝐥𝐚 𝐚𝐣𝐮𝐝𝐚 𝐢𝐭𝐚,” hatetenPMXanana Gusmão

Tanba ne’e, PM Xanana apela bá lider sira iha nivel suku atu kontinua motiva no akompaña agrikultór sira, hodi aumenta produsaun no aproveita potensiál agríkola iha sira-nia área.

Husu mós bá joven sira, liuliu sira ne’ebé remata ona estudu iha área agrikultura, atu la hare de’it servisu iha eskritóriu, maibé fila ba to’os no natar hodi aplika sira-nia koñesimentu bá aumentu produsaun.

Xefe Governu mós konsidera importante atu kapasita joven sira iha operasaun no manutensaun mákina agríkola modernu, hodi Timor-Leste bele redúz dependénsia bá tékniku hosi rai-li’ur.

“𝐉𝐨𝐯𝐞𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐚𝐤𝐚𝐫𝐚𝐤 𝐛𝐚́ 𝐡𝐨𝐭𝐮 𝐃𝐢𝐥𝐢. 𝐄𝐧𝐭𝐚𝐮𝐧 𝐢𝐭𝐚 𝐦𝐚𝐤 𝐭𝐞𝐧𝐤𝐞 𝐛𝐨𝐥𝐮 𝐟𝐚𝐥𝐢 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐝𝐞𝐡𝐚𝐧 𝐤𝐚𝐭𝐚𝐤 𝐞𝐤𝐨𝐧𝐨𝐦𝐢𝐚 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫 𝐧𝐢𝐚𝐧 𝐢𝐡𝐚 𝐢𝐦𝐢-𝐧𝐢𝐚 𝐥𝐢𝐦𝐚𝐧. 𝐄𝐤𝐨𝐧𝐨𝐦𝐢𝐚 𝐥𝐚’𝐨́𝐬 𝐝𝐞’𝐢𝐭 𝐧𝐚𝐭𝐚𝐫, 𝐢𝐡𝐚 𝐛𝐮𝐚𝐭 𝐬𝐞𝐥𝐮𝐤 𝐭𝐚𝐧. 𝐍𝐞𝐢𝐧𝐞𝐢𝐤, 𝐦𝐚𝐢𝐛𝐞́ 𝐛𝐞𝐢𝐛𝐞𝐢𝐤, 𝐢𝐭𝐚 𝐬𝐞𝐢 𝐡𝐚𝐝𝐢’𝐚 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐢𝐭𝐚 𝐥𝐚𝐥𝐢𝐤𝐚 𝐢𝐦𝐩𝐨𝐫𝐭𝐚 𝐛𝐮𝐚𝐭 𝐡𝐨𝐭𝐮-𝐡𝐨𝐭𝐮,” PM Xanana afirma.

Ministru MAPPF, Marcos da Cruz, reforsa katak papél Governu nian maka fasilita kondisaun ne’ebé permite povu hala’o sira-nia kna’ar nu’udár agrikultór.

Governu iha ona planu atu konstrui no hadi’a sistema irrigasaun sira, hanesan parte hosi esforsu atu aumenta produsaun agríkola.

Atividade kolleta hare iha Laklo ne’e hala’o liuhosi kooperasaun entre MAPPF no MAE.

Hare ne’ebé kolleta uza mákina ne’ebé MAPPF sosa no distribui bá munisípiu sira, nu’udár meiu ida atu apoia agrikultór no komunidade.

Governu mós kontinua apela bá agrikultór sira atu servisu maka’as no badinas, tanba prontu atu fasilita ekipamentu modernu, inklui mákina ko’a no kuda hare.

“𝐀𝐦𝐢 𝐧𝐢𝐚 𝐩𝐫𝐞𝐳𝐞𝐧𝐬𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐬𝐞𝐫𝐢𝐦𝐨́𝐧𝐢𝐚 𝐤𝐨𝐥𝐥𝐞𝐭𝐚 𝐡𝐚𝐫𝐞 𝐧𝐞’𝐞 𝐚𝐭𝐮 𝐦𝐨𝐭𝐢𝐯𝐚 𝐥𝐢𝐮𝐭𝐚́𝐧 𝐚𝐠𝐫𝐢𝐤𝐮𝐥𝐭𝐨́𝐫 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐬𝐢𝐫𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐬𝐮 𝐧𝐨 𝐦𝐚𝐢 𝐚𝐭𝐮 𝐟𝐨́ 𝐚𝐩𝐫𝐞𝐬𝐢𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐛𝐚́ 𝐬𝐚𝐢𝐝𝐚 𝐦𝐚𝐤 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐚𝐠𝐫𝐢𝐤𝐮𝐥𝐭𝐨́𝐫 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐨𝐧𝐚,” Marcos da Cruz afirma.

MAPPF, liuhosi ekipa téknika móvel, mós kontinua fó formasaun bá operadór sira atu bele opera mákina agríkola modernu ho di’ak.

MAPPF mós apoia fini oin-tolu bá agrikultór, mak fini Nakroma, ne’ebé dezenvolve hosi Ministériu rasik; fini Membramo, ne’ebé sosa hosi agrikultór sira; no fini Impare, ne’ebé sosa hosi Indonézia.

Iha tempu hanesan, Munisípiu Manatuto iha akordu kooperasaun ho Provínsia Hunan iha área haat, mak kultura, agrikultura, kulinária no formasaun.

Liuhosi akordu ne’e, tékniku na’in-lima hosi Provínsia Hunan daudaun iha Manatuto atu fó asisténsia téknika bá agrikultór sira.

Asisténsia ne’e mós estende bá agrikultór iha munisípiu Baucau, Viqueque, Lautém, Manufahi, Ainaro no Covalima.

Partisipa iha atividade kolleta hare ne’e inklui Autoridade Munisípiu Manatuto, tékniku hosi Provínsia Hunan no agrikultór sira.

(Média-GPM)

 

  • Share

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Content is protected !!