banner 1000x250

Desenvolve Area Rural, Timor-Leste sei uza Programa Saemaul Undong

  • Share
VPM Mariano Assanami Sabino wainhira simu Embaixador Koreia Sul, Shin Mantaek iha tinan kotuk hodi koalia kona ba Saemul Undong. Photo: Media VPM
banner 728x90

DILI, www.news-viptv.com – Atu dezenvolve area rural sira, Governu Timor-Leste sei aplika no uza modelu programa Saemaul Undong hosi Koreia Sul nian.

Sorumutuk Konsellu Ministru iha 17 Jullu 2024. Photo: Media PCM

Programa Saemaul Undong implementa iha Koreia Sul iha tinan 1970, hodi hadi’a infraestrutura lokál, hasa’e produtividade agríkola no promove dezenvolvimentu Sosio ekonómiku komunitáriu.

banner 1000x250

Hodi implementa programa ne’e, Timor-Leste sei halo kooperasaun ho Governu Koreia Sul ne’ebe Konsellu Ministrus fó poder tomak ba Vise-Primeiru-Ministru, Ministru Koordenadór Asuntus Sosiais no Ministru Dezenvolvimentu Rurál no Abitasaun Komunitária, Mariano Assanami Sabino, atu asina memorandu entendimentu ida ho Ministru Interiór no Seguransa husi Governu Repúblika Koreia ho objetivu atu halo kooperasaun ba dezenvolvimentu inisiativa Saemaul Undong.

Nono Governu Konstitusional iha nia programa ba Dezenvolvimentu Rural sei halo Transformasaun sosiál no ekonómika iha zonas rurais, hodi promove kualidade moris ba timoroan hotu, to’o sira ne’ebé hela iha área remota sira no asesu difísil, no ba sira ne’ebé presiza tebes, sai nu’udar prinsipál objetivu Governu ida ne’e nian.

Atu kumpre objetivus hirak ne’e, Governu sei halo ho forma ne’ebé koordenada no iha nível intersetoriál, ne’ebé implika katak polítikas hotu no investimentus setoriais sei haree ba dezenvolvimentu rurál ho forma transversál. Iha Nasaun ki’ik hanesan Timor-Leste, ezisténsia hosi asimetria rejionál no dezigualdade sosiál no ekonómika ne’e inkoerénsia ida ne’ebé reprezenta lakon bot iha oportunidades.

Kriasaun empregus lokais mak sai forma di’ak liu atu hasa’e nivel moris no bein-estar populasaun rurál nian. Nune’e, fundamentál duni atu investe iha kreximentu setór provadu iha áreas rurais, inklui ho apoio ba emprezas ki’ik no médis no ba kooperativas, hodi haburas sira-nia partisipasaun iha kreximentu ekonómiku rurál.

Governu sei kontinua dezenvolve kuadru Nasionál de planeamentu, ne’ebé tau em konsiderasaun espesifisidades lokais (ka, fatin ida-idak nian) no setores de dezenvolvimentu ne’ebé potensiais, hodi hare ba karaterístikas lokais no prátikas tradisionias, no mós asesu ne’ebé iha ba infrastruturas bázikas, ekonómikas no sosiais no asesu ba merkadu.

Iha ámbitu ida ne’e, maka sai nu’udar asaun prinsipál sira ba dezenvolvimentu rurál, hanesan tuir mai:

  • Implementa Kuadru Nasionál de Planeamentu, hodi enfrenta dezafius iha kada rejiaun no permite kreximentu sustentável no dezenvolvimento ekonómiku ekuitativu iha País tomak;
  • Harii, reabilita no dezenvolve infraestruturas bázikas, ekonómikas no sosiais, liuhusi konsulta ho planeamentu no envolvimentu diretu komunidades nian;
  • Hadi’a kuadru legál no regulador ne’ebé permite dezenvolvimentu ba inisiativas no projetus, to’o nível komunidades rurais;
  • Dezenvolve estudus kona-ba kriasaun ambiente ida apropriadu ba investimentu iha áreas rurais, liuliu implementasaun ba sistemas mirkokréditu no formas empréstimu sira seluk, promosaun kooperativas ka negósiu familiar, ho prioridade ba produsaun agríkola no ba kriasaun de merkadu, no mós ba produtus ne’ebé prosesa;
  • Promove kapasitasaun institusionál no formasaun profisionál ba negósiu familiar, kooperativas no emprezas ki’ik no média iha zonas rurais;
  • Hadi’a planeamentu ba atividade agríkola no ba jestaun Rai no ba rekursus naturais, inklui hala’o estudus kona-ba vantajen komparativa iha kada rejiaun no asesu ba infraestruturas no ba merkadus;
  • Kontinua promove dezenvolvimentu setór privadu nian, iha áreas rurais, inklui liuhosi eskema insentivus no benefísius fiskais ba dezenolvimentu setór primáriu, ba projetus transformasaun produtus setór privadu nian ba bens komersiais, dezenvolvimentu teknolojias tradisionais hodi hare ba turizmu no ba merkadus;
  • Kontinua promove prosesu desentralizasaun no governu lokál ba iha emansipasaun polítika, sosiál no ekonómika iha lokalidades rurais;
  • Dezenvolve parserias de kooperasaun internasionál entre emprezas agríkolas, hodi hadi’a áreas hirak tuir mai ne’e: estudus kona-ba merkadu, estratéjias ba komersializasaun, avaliasaun no planeamentu ba emprezas, formasaun no asisténsia téknika, teknolojia no dezenvolvimentu produtus no mekanizmus de finansiamentu;
  • Kontinua apoiu ba emprezas rurais ho matérias-primas no ekipamentus, hodi haburas sira-nia mikro-negósius.
  • Share

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Content is protected !!